Skål!

Ir pagājis kāds laiciņš kopš mana pēdējā blogieraksta. Ko lai teic sev par attaisnojumu? Mana dzīve gluži vienkārši ir tik krāsaina, ka man nav ne vēlmes, ne vajadzības to izlikt uz āru rakstiski, es labāk sakopoju visas labās domas un atmiņas iekšā sevī un kuros kā prieka krāsniņa.

Pa ziemu man vienmēr uznāk milzu vēlme nesocializēties, taču, sākoties siltākam laikam, aizvien vairāk gribas satikt sen neredzētus cilvēkus, krāšņi vadīt savas dienas un gluži vienkārši izdzīvot dzīvi kārtīgi. To es arī daru uz pilnu klapi.

 

Neliela atskaite, kā vienmēr!

Polija. Valsts, kurā šogad sanāca paviesoties pārmaiņas pēc ne caurbraucot. Nepatīk jau man to Eiropu apceļot, bet parādījās iespēja, pie kam ar izcilu kompāniju, tādēļ kāpēc gan ne! Tā nu mēs tur pabijām, dzīvojām jau šiki, dzērām Absolūtu un citus padzērienus, kurus Latvijā vairākumā gadījumu neatļaujamies, apskatījām dažnedažādas vietas, gulējām skaistās viesnīcās. Sapazināmies ar interesantiem cilvēkiem, negulējām pāris naktis pēc kārtas, stāstījām viens otram pasakas. Neliels pagrieziena punkts dzīvē, man šķiet.

 

Dundaga. Es pabiju savā pirmajā zaļumballē! Redzēju, kā veci vīrieši pārdzeras, diemžēl nepieredzēju fightu (reāli ieskābu, man riebjas agresija, bet tā laikam esot pati zaļumbaļļu esence). Dziedājām jau arī, faktiski mēs tur viesojāmies uz Kurzemes Dziesmu svētkiem. Ap 1800 cilvēku, klusa, zaļa pilsēta, kopumā lieliski.

 

Zviedri. Pie mums, LU BF kora viesojās Uppsalas studentu koris. Fascinē vienkārši, cik ļoti līdzīgi mēs esam – viena un tā pati mūzika, vieni un tie paši izteicieni. Sarunas vedās tik viegli, alus pazuda pat pārāk ātri, kā rezultātā gan latvieši, gan zviedri bija diezgan ļoti piedzērušies.

Vienīgais, vēlējos tik atgādināt draugiem, kas šo lasīs, ka gaidu, kad beidzot jums būs iespēja uz pāris dienām tikt brīviem un mēs varēsim kaut ko jauku uzorganizēt kādā no trim manis piedāvātajām vietām. Yo!

 

Pēc kāpuma nāk krišana, bet man šoreiz vis neliekas, ka tā būs!

~ by narcoleptic uz Jūnijs 6, 2011.